Pētījuma autors: Edmunds Vanags, klīniskais psihologs, “Vecāku organizācijas mammām un tētiem” pētnieks.
Ievads
Ģimenes tradīcijas un vērtības veido būtisku bērnu attīstības un socializācijas pamatu. Kopīgi dalītās tradīcijas nodrošina ne tikai piederības sajūtu, bet arī sniedz paraugu vērtībām, kas virza bērnu dzīves ceļu. Tēvu loma pētniecībā ierasti ir mazāk pamanāma, īpaši Latvijas kontekstā, kur tradicionāli audzināšanas jautājumi biežāk saistīti ar mātes lomu. “Vecāku organizācijas mammām un tētiem” pētījums (2025) sniedz ieskatu tēvu skatījumā par to, kādas tradīcijas un vērtības viņi vēlas nodot saviem bērniem, kā arī kādu tēva uzvedību viņi vēlas demonstrēt. Vienlaikus pētījumā analizētas arī tēvu vajadzības pēc atbalsta un nevēlamās audzināšanas tradīcijas, no kurām, viņuprāt, būtu jāizvairās.
Metode
Pētījuma dizains bija jaukta metode, apvienojot kvantitatīvo un kvalitatīvo pieeju. Datu vākšana notika 2025. gada septembrī, izmantojot tiešsaistes aptauju, kas ietvēra gan slēgtus, gan atvērtus jautājumus. Kopumā aptaujā piedalījās 219 tēvi no dažādiem Latvijas reģioniem. Kvantitatīvajā daļā tika apkopoti dati par vecumu, bērnu skaitu ģimenē un brāļu/māsu skaitu, kā arī ģimenes tradīciju biežumu un nozīmīgumu. Kvalitatīvajā daļā tika iekļauti septiņi atvērtie jautājumi, kuros tēvi pauda savu redzējumu par tradīcijām, vērtībām, audzināšanas pieredzi, izglītību un atbalsta vajadzībām. Dati analizēti, izmantojot aprakstošo statistiku un tematisko analīzi.
Dalībnieki
Pētījumā piedalījās 219 tēvi. Visplašāk pārstāvēta bija vecuma grupa 35–44 gadi (37%), kam sekoja 25–34 gadi (23%) un 45–54 gadi (12%). Lielākajai daļai ģimenēs bija 1 vai 2 bērni (attiecīgi 30% un 31%). Lielākajai daļai tēvu pašiem bija viens vai divi brāļi vai māsas (54%).
Rezultāti
Šajā sadaļā apkopoti kvalitatīvās analīzes rezultāti septiņiem atvērtajiem jautājumiem. Tēvu atbildes tika kodētas, izdalot tematiskās kategorijas ar biežumiem. Detalizētas tabulas ar tēmām, aprakstiem, piemēriem un biežumiem pievienotas zem katras jautājumu daļas.
1. Ģimenes tradīcijas, ko tēvi vēlas nodot bērniem
Atbildot uz jautājumu “Kādas ģimenes tradīcijas Tu kā tēvs visvairāk vēlies nodot saviem bērniem?”, visbiežāk tēvi minēja svētku svinēšanu, īpaši Ziemassvētkus, Jāņus un dzimšanas dienas. Svarīga loma tēvu ieskatā ir ceļošanai un laika pavadīšanai dabā, kas tiek uzlūkota par iespēju gan atpūsties, gan veicināt ģimenes vienotību. Gandrīz tikpat bieži pieminēta ikdienas kopā būšana un sarunas, kas norāda uz tēvu vēlmi uzturēt siltu un atklātu atmosfēru mājās. Kopīgas maltītes tiek minētas kā ikdienas rituāls, kas nodrošina saskarsmi un piederības sajūtu.
| Tēma | Apraksts | Tipiski piemēri | Biežumi |
| Svētku un rituālu svinēšana | Svētku (Ziemassvētki, Jāņi, Lieldienas), vārda un dzimšanas dienu svinēšana, valsts svētki. | “Svētku svinēšana kopā”, “Ziemassvētku svinēšana ar ģimeni”, “Jāņu ielīgošana” | 61 (35.5%) |
| Ceļošana un daba | Ģimenes izbraucieni, ceļojumi Latvijā un ārzemēs, pārgājieni, laiks pie jūras, mežā, kalnos, pie dabas. | “Ceļojumi ar ģimeni”, “Došanās dabā”, “Braucieni pie jūras un kalniem” | 47 (27.3%) |
| Sarunas un kopā būšana | Ikdienas sarunas, kvalitatīvs laiks kopā, spēlēšanās, vienkārši būt vienam ar otru. | “Sarunas pie vakariņu galda”, “Pastaigas, sarunas, spēlēšanās”, “Būt kopā ar ģimeni” | 44 (25.6%) |
| Kopīgas maltītes | Ikdienas un svētku maltītes – vakariņas, brokastis, gatavošana kopā, mielasti. | “Kopīgas vakariņas”, “Ģimenes brokastis”, “Kopīgas ēdienreizes ar mājās gatavotu ēdienu” | 30 (17.4%) |
| Sports un aktīvā atpūta | Kopīga sportošana un kustības – basketbols, futbols, riteņbraukšana, peldēšana, slēpošana. | “Kopīga sportošana”, “Slēpot kopā ziemā”, “Spēlēt basketbolu ar bērniem” | 15 (8.7%) |
| Latviskās tradīcijas | Tautas paražas, folklora, gadskārtu svētki, dziesmas, latviskās rituālās tradīcijas. | “Latvisko tradīciju ievērošana”, “Gadskārtu svinēšana”, “Dziedāšana pie ugunskura” | 14 (8.1%) |
| Lasīšana un kultūra | Grāmatu lasīšana, lasīšanas vakari, bibliotēkas un teātra apmeklējumi, mūzika. | “Priekšā lasīšana”, “Vakara pasakas”, “Bibliotēkas apmeklējumi” | 9 (5.2%) |
| Ģimenes vērtības | Morālās un citas vērtības – cieņa, rūpes, uzticēšanās, mīlestība, atbalsts. | “Cieņa vienam pret otru”, “Uzticēšanās ģimenē”, “Mīlestības radīšana ģimenē” | 9 (5.2%) |
| Spēles un izklaide | Kopīgas rotaļas, galda spēles, spēļu vakari. | “Kopīgas spēles vakaros”, “Galda spēles ar bērniem” | 6 (3.5%) |
| Darbi un pienākumi kopā | Praktiski darbi un pienākumi – mājas darbi, dārza darbi, talkas. | “Talkas kopā”, “Darbi dārzā ar bērniem” | 2 (1.2%) |
| Garīgās/praktiskās tradīcijas | Reliģiskās un garīgās tradīcijas, lūgšanas, baznīcas apmeklējumi. | “Lūgšanas svētkos”, “Garīgās tradīcijas ģimenē” | 2 (1.2%) |
2. Ģimenes vērtības
Atbildot uz jautājumu ” Kādas ģimenes vērtības Tu kā tēvs visvairāk vēlies nodot saviem bērniem?”, godīgums un cieņa ir dominējošās vērtības, kuras tēvi vēlas nodot saviem pēctečiem. Šīs vērtības tiek skatītas kā pamats cieņpilnām attiecībām gan ģimenē, gan plašākā sabiedrībā. Tēvi arī uzsvēra mīlestības un rūpju nozīmi, kā arī uzticēšanos un atklātību. Salīdzinoši mazāk tika minētas garīgās un morālās vērtības, atbildība un empātija, kas liek domāt par vērtību daudzveidību ģimenes dzīvē.
| Tēma | Apraksts | Tipiski piemēri | Biežumi |
| Godīgums | Godīguma, taisnīguma un patiesības ievērošana ikdienā. | “Cieņa pret citiem, godīgums, atbildības uzņemšanās”; “Godīgums, cieņa, pašapziņa”; “Godīgums un atklātība” | 67 (40.6%) |
| Cieņa | Cieņa pret citiem cilvēkiem, savstarpēja cieņa ģimenē. | “Cieņa pret citiem, godīgums, atbildības uzņemšanās”; “Cieņa!”; “Cieņa vienam pret otru, pastāvēt par savu ģimeni” | 64 (38.8%) |
| Mīlestība un rūpes | Mīlestība, rūpes, gādība un savstarpējs atbalsts ģimenē. | “Ģimene kā vērtība un savstarpējā sapratne, cieņa, mīlestība”; “Atbalstīšanu vienam otru! Uzticēšanos!”; “Mīlestības radīšana ģimenē” | 28 (17.0%) |
| Uzticēšanās un patiesums | Atklātība, patiesums, godprātība un uzticēšanās starp ģimenes locekļiem. | “Patstāvību, atklātību”; “Godīgums un atklātība”; “Patiesums, empātija” | 22 (13.3%) |
| Garīgās un morālās vērtības | Ticība, garīgums, morālās vadlīnijas. | “Optimistisks skats uz dzīvi, saticība un sadarbība”; “Garīgās vērtības ģimenē”; “Ticība un morāle” | 12 (7.3%) |
| Atbildība | Atbildības sajūta un gatavība uzņemties pienākumus. | “Cieņa pret citiem, godīgums, atbildības uzņemšanās”; “Atbildības sajūtu”; “Būt atbildīgam par saviem darbiem” | 11 (6.7%) |
| Empātija un līdzjūtība | Iejūtība, līdzcietība, spēja saprast citus. | “Patiesums, empātija”; “Izpalīdzība un līdzjūtība”; “Iejūtība pret citiem” | 8 (4.8%) |
| Pašapziņa un neatkarība | Pašapziņas, patstāvības un neatkarības veicināšana. | “Godīgums, cieņa, pašapziņa”; “Patstāvību, atklātību”; “Būt neatkarīgam un brīvam” | 3 (1.8%) |
| Sadarbība un saticība | Ģimenes vienotība, saticība un sadarbības prasmes. | “Optimistisks skats uz dzīvi, saticība un sadarbība”; “Dzīvot saticībā ar citiem” | 2 (1.2%) |
| Optimisms un pozitīvisms | Pozitīva un cerību pilna attieksme pret dzīvi. | “Optimistisks skats uz dzīvi, saticība un sadarbība”; “Pozitīva attieksme pret visu” | 2 (1.2%) |
3. Nevēlamās tradīcijas no pašu audzināšanas
Kādas vērtības un tradīcijas tēvi nevēlas nodot saviem bērniem no tā, kā pats ticis audzināts? Biežāk minētās nevēlamās tradīcijas bija slikti/kaitīgi ieradumi, pārāk stingra audzināšana, vardarbība un bailēs balstīta audzināšana, kā arī emociju apspiešana. Šīs atbildes parāda tēvu kritisko attieksmi pret autoritāru audzināšanu, kas var radīt bailes un emocionālu distanci.
| Tēma | Apraksts | Tipiski piemēri | Biežumi |
| Sliktie ieradumi | Kaitīgi ieradumi (alkohols, smēķēšana, citi negatīvi piemēri ģimenē). | “Sliktie ieradumi”; “Nelaišana ārā ar draugiem pēc noteikta laika”; “Vecāku atkarības” | 11 (6.8%) |
| Nevēlos neko nodot | Daļa tēvu atbild, ka nav nevēlamu tradīciju, ko nodot. | “Nav tādu”; “Nav tadu”; “Nav tādu!” | 10 (6.2%) |
| Pārāk stingra audzināšana | Pārmērīga stingrība, autoritāra kontrole. | “Bailes no vecākiem”; “Parlieka stingrība” | 7 (4.3%) |
| Vardarbība vai bailes | Vardarbīga vai bailēs balstīta audzināšana, sodīšana. | “Bailes no vecākiem”; “Vardarbība”; “Nosodīšana, iebiedēšana” | 6 (3.7%) |
| Emociju apspiešana | Aizliegums vai aizspriedumi pret emociju izrādīšanu, sevišķi zēniem. | “Uzskatu, ka puikas neraud”; “Emociju izrādīšanas noliegums”; “Nepietiekams emocionālais siltums” | 5 (3.1%) |
| Piespiedu uzvedība un disciplīna | Spiešana pakļauties noteiktām normām vai paradumiem (ēšana, pulciņi, uzvedības normas). | “Obligāti viss jāapēd, kas uzlikts uz šķīvja”; “Pulciņu uzspiešana, jo tā grib vecāki” | 4 (2.5%) |
| Salīdzināšana un konkurence | Salīdzināšana ar citiem bērniem, orientācija uz vienādību, nevis individualitāti. | “Salīdzināšana ar citiem, būt kā visiem, nevis sevis kā personības izkopšana” | 2 (1.2%) |
| Politiskās / ideoloģiskās dogmas | Nepamatota politisko vai ideoloģisko skatījumu uzspiešana bērniem. | “Nepievērst negatīvu uzmanību politikas un citām globālām norisēm”; “Pārspīlēts konservatīvisms” | 2 (1.2%) |
4. Vēlmes izglītības un mācību jomā
Atbildot uz jautājumu ” Ko Tu kā tēvs visvairāk vēlies iemācīt savam bērnam mācību un izglītības jomā?”, tēvi akcentēja izglītības nozīmīgumu, uzsverot, ka zināšanas ir vērtība pašas par sevi. Ļoti bieži tika pieminēta arī prasme strādāt ar informāciju un kritiskā domāšana, kas atspoguļo mūsdienu sabiedrības prasības. Tēvi vēlas, lai bērni iegūtu praktiskas zināšanas ar pielietojumu ikdienā, kā arī attīstītu pašizziņu un sekmētu personisko izaugsmi.
| Tēma | Apraksts | Tipiski piemēri | Biežumi |
| Izglītības nozīmīgums | Izglītības un zināšanu vērtības uzsvēršana, mācību nozīme dzīvē. | “Izglītība ir daudz svarīgāka kā var likties. Mācību priekšmetu apgūšana ir kas vairāk kā tikai mācību vielas apgūšana.”; “Izglītība ir vērtība” | 22 (14.0%) |
| Darbs ar informāciju un kritiskā domāšana | Spēja meklēt, analizēt un lietot informāciju, kritiski domāt. | “Prast strādāt ar informāciju, nevis akli ‘iekalt’ formulas”; “Kritiskā domāšana un analītiskās prasmes” | 22 (14.0%) |
| Praktiskas zināšanas un pielietojums | Teorētisko zināšanu praktisks pielietojums dzīvē, reālās prasmes. | “Iemācīt prakstiski pielietot teorētiskā zināšanas”; “Dzīvē noderīgas prasmes” | 14 (8.9%) |
| Pašizziņa un attīstība | Sevis apzināšanās, garīgā un fiziskā attīstība, veselīgs dzīvesveids. | “Apzināt un kvalitatīvi izmantot savu garīgo un fizisko ķermeni”; “Attīstīt sevi gan garīgi, gan fiziski” | 10 (6.4%) |
| Neatlaidība un centība | Mērķtiecība, neatlaidība, spēja pabeigt iesākto. | “Būt neatlaidīgam, pabeigt visu līdz galam, neapstāties pusceļā”; “Nepadoties grūtībās” | 8 (5.1%) |
| Māksla, sports un radošums | Māksliniecisko un sportisko spēju attīstīšana, radošums. | “Māksla, sports”; “Organizēt radošās nodarbības” | 7 (4.5%) |
| Atbildība | Atbildības sajūtas un pienākumu uzņemšanās mācībās un dzīvē. | “Atbildības sajūtu”; “Būt atbildīgam par savu darbu” | 3 (1.9%) |
| Cieņa un attieksme pret mācībām/skolotājiem | Godprātīga mācīšanās, cieņa pret skolotājiem. | “Cieņu pret skolotājiem, godprātīgu mācīšanos” | 2 (1.3%) |
5. Piemērs bērniem ar savu dzīvi
Atbildot uz jautājumu “Kādu piemēru Tu vēlies parādīt saviem bērniem ar savu dzīvi un rīcību?”, kā galveno piemēru bērniem tēvi vēlas demonstrēt veselīgu dzīvesveidu un emocionālo līdzsvaru. Tāpat svarīga tēvu ieskatā ir cieņa, empātija un pozitīvas attiecības un mīlestība ģimenē. Daudzi tēvi uzsvēra arī neatlaidību un atbildību, norādot, ka bērniem jāredz, kā ar darbu un apņēmību iespējams sasniegt mērķus. Daļa tēvu atbildēs uzsvēra arī kļūdu pieņemšanu un mācīšanos no tām.
| Tēma | Apraksts | Tipiski piemēri | Biežumi |
| Dzīvesveids un veselība | Veselīga dzīvesveida un emocionālās veselības piemērs. | “Veselīga emociju kontrole, cieņpilnas sarunas, pieņemt dažādus cilvēkus”; “Dzīvot veselīgi, rūpēties par sevi”; “Sportot un saglabāt līdzsvaru” | 23 (15.3%) |
| Cieņa, empātija un attiecības | Cieņpilnas, empātiskas un atklātas attiecības ar citiem. | “Cieņpilnas sarunas, pieņemt dažādus cilvēkus”; “Ar cieņu izturēties pret līdzcilvēkiem”; “Empātija ģimenē” | 19 (12.7%) |
| Mīlestība un ģimeniskums | Mīlestības, siltuma un ģimeniskuma nozīmes demonstrēšana. | “Ar prieku un mīlestību viss ir iespējams”; “Būt mīlošam tēvam”; “Mīlēt un strādāt” | 19 (12.7%) |
| Neatlaidība un mērķtiecība | Mērķu sasniegšana ar neatlaidību, darīšanu, nepadošanos. | “Ka viss ir iespējams, viss ir darīšanas vainā”; “Ar neatlaidību var sasniegt visu, ko vēlies”; “Nepadoties grūtībās” | 11 (7.3%) |
| Atbildība un pienākumi | Būt atbildīgam par saviem darbiem un lēmumiem. | “Būt godīgam, atbildīgam”; “Atbildēt par saviem vārdiem un rīcību”; “Pildīt savus pienākumus” | 11 (7.3%) |
| Dzīves mācības (kļūdas un mācīšanās) | Rādīt, ka kļūdas ir daļa no dzīves un no tām jāmācās. | “Cilvēks var kļūdīties. Svarīgākais saprast kļūdas būtību”; “Mācīties no saviem kritieniem”; “Pieļaut kļūdas un turpināt” | 10 (6.7%) |
| Godīgums un patiesums | Būt godīgam, atklātam, patiesam. | “Būt godīgam, atbildīgam”; “Kā būt atvērtam, godīgam un taisnīgam”; “Dzīvot patiesi” | 8 (5.3%) |
| Pozitīvisms un optimisms | Rādīt priecīgu, pozitīvu un cerīgu dzīves skatījumu. | “Ka viss ir iespējams, viss ir darīšanas vainā”; “Ar prieku un mīlestību viss ir iespējams”; “Pozitīvs skatījums uz dzīvi” | 7 (4.7%) |
| Stabilitāte un nosvērtība | Būt mierīgam, stabilam un nosvērtam dažādās situācijās. | “Stabilitāti jebkurā situācijā un nosvērtību”; “Būt šeit un tagad un apzināties savas darbības”; “Saprātīgi un mierīgi risināt problēmas” | 4 (2.7%) |
| Dzimumloma un piemērs vīrieša lomai | Parādīt, kāds ir labs vīrs, tēvs un vīrietis. | “Kādam jābūt vīram, tēvam un vīrietim”; “To, ka vīrietis uzņemas atbildību par ģimeni”; “Būt vīrieša paraugam” | 3 (2.0%) |
6. Kopības sajūtas uzturēšana ģimenē
Uz jautājumu “Kas, Tavuprāt, visvairāk palīdz ģimenē uzturēt kopības sajūtu?” lielākā daļa tēvu atbildēs norādīja, ka kopības sajūtu nodrošina regulārs kvalitatīvs laiks kopā. Atklātas sarunas un savstarpēja cieņa ir kas tāds, kas var nodrošināt kopības sajūtu, savukārt kopīgas aktivitātes un svētki ir pamata vērtības, pie kurām tēvi vēlētos pieturēties. Šie rezultāti parāda, ka tēvi uzskata emocionālo tuvību un laiku kopā par centrālo asi ģimenes saiknes uzturēšanā.
| Tēma | Apraksts | Tipiski piemēri | Biežumi |
| Kopīgs kvalitatīvs laiks | Regulāra kopīga laika pavadīšana, ikdienas aktivitātes, brīvdienas kopā. | “Regulārs kopīgs laiks”; “Kopā pavadītas brīvdienas”; “Laiks ģimenē katru dienu” | 111 (74.0%) |
| Atklātas sarunas un cieņa | Atklāta komunikācija, savstarpēja cieņa un izpratne. | “Atklātas sarunas un savstarpēja cieņa”; “Atklāti runāt par problēmām”; “Cieņa vienam pret otru” | 37 (24.7%) |
| Kopīgas aktivitātes un svētki | Ģimenes tradīciju un svētku svinēšana, kopīgas nodarbes. | “Kopīgas aktivitātes un tradīcijas”; “Kopā svinēt svētkus”; “Ģimenes aktivitātes” | 35 (23.3%) |
| Mīlestība un atbalsts | Savstarpēja mīlestība, rūpes un emocionālais atbalsts (šie vārdi atbildēs tieši netika lietoti, bet netieši parādās citos kodu piemēros). | – | 0 (0.0%) |
7. Atbalsts tēva lomai
Atbildot uz pēdējo jautājumu “Kāds atbalsts Tavai kā tēva lomai būtu visnoderīgākais?”, tēvi uzsvēra, ka viņiem nepieciešams elastīgāks darba laiks un darba devēja atbalsts. Būtiska nozīme ir arī partneres vai bērnu mammas atbalstam un valsts vai pašvaldību piedāvātajiem pakalpojumiem ģimenēm. Vairāki tēvi norāda, ka praktiski padomi par audzināšanu būtu noderīgi.
| Tēma | Apraksts | Tipiski piemēri | Biežumi |
| Elastīgāks darba laiks/darba devēja atbalsts | Darba grafika elastība, iespēja veltīt vairāk laika ģimenei, darba devēja pretimnākšana. | “Elastīgāks darba laiks / darba devēja atbalsts”; “Elastīgs darba grafiks, lai vairāk laika ar bērniem”; “Darba devēja izpratne par ģimenes vajadzībām” | 62 (41.3%) |
| Partneres/mammas atbalsts | Partneres vai bērnu mammas praktisks un emocionāls atbalsts audzināšanā. | “Partneres / bērnu mammas atbalsts”; “Sievas atbalsts bērnu audzināšanā”; “Dalīšanās pienākumos ar mammu” | 35 (23.3%) |
| Valsts/pašvaldības pakalpojumi | Publiskie pakalpojumi ģimenēm, atbalsta programmas un infrastruktūra. | “Valsts vai pašvaldības piedāvāti pakalpojumi ģimenēm”; “Atbalsts no pašvaldības ģimenēm ar bērniem”; “Pieejamāki valsts pakalpojumi” | 24 (16.0%) |
| Praktiski padomi un zināšanas par audzināšanu | Informācija, apmācības un konsultācijas par bērnu audzināšanu un ģimenes jautājumiem. | “Praktiski padomi par bērnu audzināšanu”; “Konsultācijas tēviem par audzināšanas jautājumiem” | 10 (6.7%) |
| Nav nepieciešams atbalsts | Atbildes, ka tēvi jūtas pietiekami atbalstīti un neredz vajadzību pēc papildu palīdzības. | “Pilnvērtīgi izbaudu tēva iespējas, nevaru iedomāties kādu atbalst varētu vēlēties” | 1 (0.7%) |
Diskusija
Rezultāti ļauj secināt, ka aptaujātie Latvijas tēvi vēlas nodot bērniem gan ikdienas ģimenes rituālus, gan plašākas kultūras tradīcijas. Svētku svinēšana, ceļošana un pavadītais laiks kopā dabā veido centrālu daļu no tēvu redzējuma par ģimenes dzīvi. Ģimenes vērtībās dominē godīgums, cieņa un mīlestība, kas ir universālas un vienlaikus praktiskas attiecību vadlīnijas. Domājot par nevēlamām tradīcijām, ko tēvi negribētu nodot nākamajām paaudzēm, izceļas tēvu vēlme distancēties no autoritāras audzināšanas metodēm un atspoguļo vēlmi veidot atvērtāku, emocionāli veselīgāku ģimenes vidi. Izglītības jomā tēvi uzsver gan izglītības nozīmīgumu, gan mūsdienās būtiskās kritiskās domāšanas un praktisko prasmju attīstīšanu. Piemērā ar savu dzīvi tēvi vēlas būt bērniem par paraugu, kas demonstrē veselīgu dzīvesveidu, neatlaidību un cieņpilnas attiecības. Kopības sajūta ģimenē tiek uzturēta ar regulāru laika pavadīšanu kopā un sarunām. Savukārt atbalsta jomā dominē vajadzība pēc elastīgāka darba laika, kas liecina par darba un ģimenes dzīves līdzsvara nozīmīgumu.
Gala secinājumi
– Tēvi Latvijā vēlas nodot bērniem tradīcijas, kas balstītas kopībā: svētku svinēšanu, laiku dabā, sarunas un kopīgas maltītes.
– Galvenās vērtības ir godīgums, cieņa un mīlestība, kuras tēvi vēlas redzēt bērnu ikdienas attiecībās.
– Nevēlamās audzināšanas prakses saistītas ar autoritārismu, bailēm un emociju apspiešanu.
– Izglītībā tēvi akcentē kritisko domāšanu, praktisku zināšanu pielietojumu un izglītības nozīmīgumu.
– Kā dzīves piemēru tēvi vēlas saviem bērniem parādīt veselīgu dzīvesveidu, atbildību un neatlaidību.
– Kopības sajūtu visvairāk veicina regulārs kopīgs laiks un atklātas sarunas.
– Atbalsts tēviem visvairāk nepieciešams darba un ģimenes dzīves līdzsvara nodrošināšanā, īpaši elastīga darba laika veidā.
Pētījuma veikšanu atbalstījusi Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.
