Pavasaris bieži ir laiks, kad bērni un jaunieši sāk domāt par nākotni – tuvojas mācību gada noslēgums, jāpieņem lēmumi par nākamajiem soļiem skolā, pulciņos vai studijās. Tas ir labs brīdis arī ģimenēs runāt par sapņiem, mērķiem un motivāciju. “Bērni un pusaudži no pieaugušajiem bieži dzird jautājumu: “Par ko tu gribi kļūt, kad izaugsi?”. Taču daudz retāk viņiem tiek palīdzēts saprast, kāpēc vispār ir vērts sapņot, izvirzīt mērķus un mācīties tos sasniegt,” saka Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja, Rimi Bērniem eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Sarunas par mērķiem un motivāciju nav tikai par nākotnes profesiju – tās palīdz bērnam iepazīt pašam sevi, savas stiprās puses un iemācīties noticēt, ka viņš spēj ietekmēt savu dzīvi. Bērni, kuriem vecāki regulāri rosina un ļauj izteikties par saviem mērķiem un progresu, biežāk ir motivētāki mācīties, demonstrē lielāku neatlaidību un labākas pašregulācijas prasmes.

Mērķi palīdz bērnam saprast, kāpēc viņš dara to, ko dara

Runāšana par mērķiem bērnam palīdz ieraudzīt jēgu ikdienas darbībās – arī tad, ja tās nav vieglas. Bērniem motivācija nereti raisās tad, ja viņi redz saikni starp šodienas pūlēm un nākotnes ieguvumiem. Piemēram, ja bērns sapņo kļūt par veterinārārstu vai vienkārši ļoti mīl dzīvniekus, saruna par šo mērķi palīdz saprast, kāpēc skolā svarīga ir bioloģija vai pat matemātika. Tad mājasdarbi vairs nav tikai uzdevumi, kas “jāizdara”, bet kļūst par soli ceļā uz kaut ko bērnam pašam nozīmīgu. Līdzīgi ir ar sportu, mūziku vai jebkuru citu interesi – kad bērns redz, ka šodienas pūles palīdz pietuvoties viņa sapnim, motivācija mācīties un trenēties kļūst daudz lielāka.

Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uzsver, ka vecāku uzdevums nav bērnam uzspiest mērķus, bet palīdzēt tos atklāt. “Vecāki nereti vēlas bērnam iedot skaidru virzienu, taču daudz vērtīgāk ir uzdot jautājumus: kas tev patīk, kas tev izdodas, ko tu gribētu iemācīties? Saruna par mērķiem sākas ar patiesas intereses izrādīšanu par pašu bērnu,” viņa saka. Inga atzīst, ka arī savā ģimenē šādas sarunas bieži notiek pavisam vienkārši – pie vakariņu galda, kopā gatavojot, braucot auto vai, pavadot laiku laukos.

Motivācija rodas no sajūtas: es varu

“Dažreiz bērnam vajag tikai vienu pieaugušo, kurš saka – es redzu, ka tev tas izdosies,” saka Inga Akmentiņa-Smildziņa. “Motivācija nerodas no spiediena vai prasībām. Tā rodas no sajūtas, ka man uzticas.” Rimi Bērniem eksperte uzsver, ka īpaši svarīgi ir runāt ne tikai par rezultātu, bet arī par procesu – par to, ko bērns iemācījies, mēģinot un kļūdoties. Bērna motivācija ir cieši saistīta ar pašefektivitāti – pārliecību, ka viņš spēj tikt galā ar izaicinājumiem. Ja bērns redz, ka pieaugušie tic viņa spējām, viņš biežāk uzdrošinās mēģināt. Piemēram, ja bērnam matemātika sagādā grūtības, viņš var ātri pieņemt: “Man tas nesanāk.” Taču, ja vecāks saka: “Es redzu, ka tev šis uzdevums ir grūts, bet tu jau daudz ko esi iemācījies – pamēģinām vēlreiz kopā,” bērns biežāk turpinās mēģināt. Tieši šādos brīžos veidojas pārliecība, ka ar pacietību un darbu izaicinājumu var pārvarēt, un tas bērnu motivē nepadoties arī citās situācijās. 

“Starp citu, motivāciju spēcīgi ietekmē arī tas, ja bērns sajūt, ka viņam izdodas ne vien skolas lietas, bet arī, piemēram, saimniekošana mājās. Ja vecāks paslavē, ka ir labi izdevies sakārtot ledusskapi, noslaucīt putekļus vai uzcept cepumus, arī tas motivē būt darbīgam,” novērojumos savā ģimenē dalās Inga. “Bērnam ir svarīgi piedzīvot sajūtu – es varu un man uzticas. Tieši no šādiem ikdienas brīžiem pamazām veidojas pārliecība par savām spējām.”

Sarunām par nākotni jābūt iedrošinošām, nevis biedējošām

Pusaudžu vecumā jautājumi par nākotni var radīt arī trauksmi. Tāpēc eksperti iesaka vecākiem sarunās par mērķiem saglabāt mierīgu, atbalstošu toni un izvairīties no pārmērīga spiediena. “Bērnam nav jāzina savs dzīves plāns desmit gadu uz priekšu,” saka Rimi Bērniem eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa. “Svarīgāk ir iemācīt domāt par virzienu – kas man patīk, kas mani aizrauj, ko es gribu pamēģināt. Jo īpaši tāpēc, ka daudzas nākotnes profesijas šodien pat vēl nav zināmas.” Tāpat viņa aicina vecākus nekad nenoraidīt bērna idejas par profesijām, kuras viņš vēlētos apgūt vai teikt: “Ar tādu profesiju taču neko nevar nopelnīt!” “Visvairāk nopelnīt var tajās jomās, kas cilvēku patiesi aizrauj,” norāda Inga. Vecāki var palīdzēt bērnam saskatīt arī mazus mērķus: pabeigt projektu, iemācīties jaunu prasmi vai vienkārši neatmest mēģinājumu pēc pirmās neveiksmes. “Sarunas par mērķiem un motivāciju patiesībā ir sarunas par dzīvi. Un dažreiz tās sākas ļoti vienkārši – ar jautājumu: kas tevi šobrīd patiešām interesē? Kad bērns jūtas sadzirdēts, viņš daudz vieglāk sāk noticēt arī saviem sapņiem.”