Kļūstot par vecākiem, jaunā ģimene nonāk jaunā un nereti izaicinošā dzīves posmā. Papildus rūpēm par jaundzimušo, jaunajiem vecākiem nākas saskarties ar jauniem attiecību dinamikas jautājumiem, īpaši ar tuviniekiem. Par to, kāpēc robežu nospraušana ir tik svarīga un kā to veiksmīgi paveikt, sarunājas Agnese Gabrāne no “Vecāku organizācijas mammām un tētiem” un klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, psiholoģijas zinātņu doktore Sabīne Bērziņa.
Sirsnīgs paldies restorānam “Italissimo” par laipno un silto uzņemšanu!
- Kas ir robežas un to nozīme:
- Robežas ir personiski limiti tam, kas mums ir pieņemami un liek justies labi un droši attiecībās.
- Fiziskās robežas ir redzamas, bet emocionālās robežas ir jāpasaka, lai citi par tām zinātu.
- Skaidras robežas veicina cieņpilnas un uzticības pilnas attiecības, jo tās norāda uz rūpēm par otra labsajūtu.
- Fokusēšanās tikai uz otru, atstājot novārtā sevi, ir sevis pāri darīšana.
- Kāpēc robežu nospraušana ir sarežģīta jaunajiem vecākiem:
- Vēsturiskais konteksts: Vārds “robeža” un to formulēšana ir salīdzinoši jauna koncepcija daudzās ģimenēs; nav bijuši piemēri.
- Autoritātes pozīcija: Vecāki (vecvecāki) var tikt uztverti kā autoritātes, un bērnībā varbūt nebija droši paust savas vajadzības.
- Ievainojamība: Kļūstot par vecākiem, mēs kļūstam ievainojamāki un atkarīgi no citu palīdzības, kas apgrūtina robežu nospraušanu.
- Vainas sajūta: Vecāki bieži izjūt vainu, baidoties nodarīt pāri vai apgrūtināt citus, nospraužot robežas.
- Vainas sajūta un tās pārvarēšana:
- Vainas sajūta rodas, ja esam izdarījuši kaut ko nepareizi. Jāuzdod jautājums, vai savu vajadzību paušana un robežu nospraušana patiešām ir nepareiza rīcība vai pāri darīšana otram.
- Mūsdienu sabiedrībā ir daudz pretrunīgu mītu par “labu mammu”, kas veicina vainas sajūtu un sajūtu, ka tas, ko darām, nav pietiekami labs.
- Ir jānormalizē vainas sajūta, atzīstot, ka tā bieži pavada vecākošanu, bet jāizvērtē, vai tā ir vietā.
- Praktiski padomi robežu nospraušanai:
- Atpazīt savas emocijas: Apzināties, kad rodas diskomforts (dusmas, riebums, slikta dūša), un identificēt, kas tiek pārkāpts.
- Koncentrēties uz būtiskāko: Izcelt dažas ārkārtīgi svarīgas robežas, kas attiecas uz bērna labsajūtu (piemēram, uzturs, emocionālā drošība, ekrānlaiks).
- Izskaidrot “kāpēc”: Paskaidrot, kāpēc konkrētā robeža ir svarīga (piemēram, bērna veselībai).
- Paskaidrot sekas: Skaidri norādīt, kas notiks, ja robeža netiks ievērota (piemēram, retākas tikšanās, ēdiena nodrošināšana). Tas nav manipulācija, bet savas rīcības pielāgošana.
- Partnera loma: Abiem vecākiem ir jārīkojas kā komandai ar vienotu redzējumu, atbalstot viens otru robežu nospraušanā.
- Kompromisi un atlaišana: Ir situācijas, kurās var atrast kompromisus, bet ir arī “absolūti nē” (piemēram, uztura nepanesamība, emocionālā kaunināšana). Vecākiem ir lielāka ietekme uz bērna labklājību.
- Pacietība un atkārtota komunikācija: Robežu noteikšana ir process, nevis vienreizējs notikums. Atgādināšana var būt nepieciešama atkārtoti, un nevajadzētu apvainoties, ja otrs uzreiz nesadzird.
- Mērķa paturēšana prātā: Robežu noteikšanas mērķis nav otru sāpināt, bet gan veidot labākas, uzticības un cieņas pilnas attiecības visiem iesaistītajiem.
- Robežu nospraušana kā prasme:
- Tā ir jauna prasme, kas jāapgūst, un tā nesanāks uzreiz. Treniņš, piemēram, iztēlojoties sarunas vai runājot ar draugiem, var palīdzēt.
- Jāizvairās no agresīvas komunikācijas (mēģinājumiem kontrolēt un pārliecināt ar spiedienu) un pasīvas komunikācijas (neskaidriem lūgumiem).
- Svarīgi ir izteikt savas vajadzības skaidri un pārliecinoši.
- Atbalsta nozīme:
- Jaunajām māmiņām ir svarīgi justies atbalstītām. Atbalstu var sniegt partneris, draudzenes, cita mamma vai terapeits. Šis atbalsts palīdz saglabāt pārliecību par savu rīcību un tiesībām uz robežām.
Robežu nospraušana nav egoistiska rīcība, bet gan dāļa no sevis apzināšanās un cieņas pret sevi. Tā ir svarīga, lai veidotu veselīgas attiecības, kurās abi partneri un bērni jūtas droši un labi.
