Vai četrus mēnešus vecs mazulis tiešām var “mācīties” mūziku? Un ko darīt, ja bērnības sapnis par skolotājas darbu atgriežas brīdī, kad karjera jau izveidota pavisam citā jomā? Vecāku organizācijas sarunā ar YAMAHA mūzikas skolas pedagoģi Inetu Lipšāni atklājas, ka mūzika ir kas vairāk par notīm – tā ir valoda, drošības sajūta un pamats bērna turpmākajai dzīvei.

Ceļš atpakaļ pie sevis

Mēdz teikt, ka dzīve izdara savas korekcijas, taču patiesie aicinājumi nekur nepazūd. Inetas Lipšānes stāsts ir spilgts pierādījums tam, ka nekad nav par vēlu sekot savam sapnim. Lai gan bērnībā viņa skaidri zināja, ko vēlas, dzīve aizveda citur.

“Es pirmās klases sacerījumā esmu rakstījusi – vēlos mācīt bērniem mūziku. Un tā nu es esmu,” stāsta Ineta.

Pēc mūzikas skolas absolvēšanas sekoja studijas pedagoģijā, taču tad dzīve piedāvāja pagriezienu uz tiesību zinātnēm. Darbs juridiskajā sfērā un izglītības pārvaldībā šķita stabils, tomēr iekšēji kaut kā trūka. Lūzuma punkts, kā tas bieži notiek, sakrita ar brīdi, kad Ineta pati kļuva par mammu un aizveda savus bērnus uz mūzikas nodarbībām.

“Redzot to, kas notiek mūzikas nodarbībās, es atcerējos par savu sapni. Tas bija diezgan sarežģīts iekšējs dialogs pašai ar sevi. Vai tiešām? Vai vienkārši atsakot visu? Vai tā drīkst – pēkšņi visu mainīt?”

Ar ģimenes atbalstu lēmums tika pieņemts. Ineta atgriezās pie sava pirmās klases sapņa, un šodien viņa palīdz veidot mazo bērnu muzikālo pasauli, uzsverot: “Nekad nav par vēlu. Galvenais – gribēt un sākt darīt.”

Kāpēc jāsāk tik agri? (No 4 mēnešu vecuma)

Daudziem vecākiem var šķist pārsteidzoši, ka mūzikas skoliņā uzņem bērnus jau no četru mēnešu vecuma. Tomēr Ineta skaidro, ka tieši šis agrīnais posms ir kritiski svarīgs pamatu ielikšanai – ne tikai muzikālajai dzirdei, bet emocionālajai stabilitātei.

Būtiskākais elements šajās nodarbībās ir vecāka klātbūtne.

“Tiek nostiprināta šī saite bērnam ar to vecāku, kas tobrīd ir kopā ar viņu, un tā saite viņam taču ir paliekoša uz mūžu. Tas nav tā, ka aizveram durvis un viņi ir kaut kur izkūpējuši. Nē, viņi turpina strādāt.”

Īpaša nozīme ir mammas balsij. Tā darbojas kā spēcīgākais nomierināšanas instruments, kas bērnam sniedz fundamentālu drošības sajūtu.

“Mammas balss ir kaut kas tāds, kas bērnu vienmēr nomierinās. Pietiek dzirdēt mammu, un bērnam kļūst vieglāk, jo mamma ir visa pasaule. Tad, kad mamma dzied viņam, viņš saņem emocionālo drošumu.”

Šis emocionālais drošums vēlākajos gados transformējas par bērna pašpārliecību un spēju stāties pretī dzīves izaicinājumiem.

Mūzika kā atslēga uz valodu un lasītprasmi

Sarunā tiek kliedēts mīts, ka mūzika ir tikai izklaide. Pētījumi un Inetas pieredze rāda tiešu saikni starp agrīnu muzikālo audzināšanu un intelektuālo attīstību, īpaši valodas apguvi. Pirmie trīs gadi ir “zelta laiks”, kad bērna smadzenes attīstās visstraujāk.

“Jo vairāk mēs dosim šajā vecumposmā, jo lielāks pēc tam arī tas efekts, redzams, kā tas atspoguļojas gan uz visām pārējām prasmēm, gan uz valodas attīstību, gan uz lasītprasmi.”

Process notiek dabiski: sākumā bērns iemācās saklausīt nianses mūzikā, un šī prasme tiešā veidā palīdz saklausīt skaņas valodā.

“Viņš sāk klausīties skaņas. Šī spēja saklausīt un pēc tam kombinēt šīs skaņas ar savu un saprast – tas ir tas, ar ko sākas mūsu valoda un vēlāk arī šī lasītprasme.”

Vai mans bērns nav pārāk aktīvs mūzikai?

Biežas vecāku bažas ir par to, ka viņu bērns ir pārāk kustīgs un nespēs “nosēdēt” nodarbībā. Ineta nomierina – sēdēšana nav mērķis. Mūzikas apguve agrīnā vecumā notiek caur kustību, un aktīviem bērniem tas ir dabisks veids, kā uztvert pasauli.

“Mūsu nodarbībās nav mērķis nosēdināt kādu rātni mierā. Mēs ļoti labi zinām, ka kustība ir tas attīstības virzītājs spēks.”

Tomēr nodarbībām ir sava struktūra, kas bērniem ir ļoti nepieciešama. Rituāli un atkārtošanās rada paredzamību, kas savukārt sniedz mieru.

“Bērniem patīk viss, kas atkārtojas. Iekšķīgi tajā atkārtojumā slēpjas šī drošības sajūta. Tas ir tas mieriņš.”

Ja bērns zina, kas sekos pēc sasveicināšanās dziesmiņas, viņš jūtas drošs un spēj labāk koncentrēties.

Vecāki kā bērna spogulis

Sarunas laikā Ineta uzsver kādu būtisku niansi – bērns ir vecāku emociju spogulis. Tas attiecas gan uz mūzikas nodarbībām, gan adaptāciju bērnudārzā. Ja mamma ir satraukta, bērns to jūt un nevar rast mieru.

“Tad, kad mamma ir mierā, bērns arī mierpilni uzsāk šīs dārziņa gaitas. Ja mamma iekšēji vēl jūt tādu bažu, kā būs, un satraukums – to visu arī bērns nolasa.”

Tas nozīmē, ka, vedot bērnu uz nodarbībām, arī vecākam ir iespēja “atslēgties” no ikdienas rūpēm un būt “šeit un tagad”, tādējādi nomierinot gan sevi, gan bērnu.

Motivācija un prieks – atslēga uz panākumiem

Runājot par mūzikas instrumentu apguvi vēlākā vecumā, Ineta atzīst – tas ir darbs, kas prasa piepūli. Tomēr YAMAHA sistēmas, un arī Inetas personīgā, filozofija balstās uz prieku, nevis “drilu” un eksāmeniem.

“Visam pamatā ir muzicēšana no prieka. Gūt prieku no tā, ko es daru, radošajā darbībā un atklāt sevi mūzikā. Tur nav, protams, šīs ieskaites.”

Ja bērns zaudē motivāciju, svarīgākais ir trīspusēja saruna: bērns, vecāks un pedagogs. Iemesli var būt dažādi – no pārslodzes skolā līdz kādam nevietā izteiktam komentāram. Taču, ja bērns jūtas komfortā un process sagādā prieku, rezultāti neizpaliks.

Mūzika nav tikai pulciņš. Tā ir investīcija bērna emocionālajā un intelektuālajā nākotnē, un vienlaikus – brīnišķīgs veids, kā vecākiem veidot ciešāku saikni ar savu bērnu jau no pirmajiem dzīves mēnešiem.