Ziema vecākiem, kuriem ir bērni līdz divu gadu vecumam, bieži nāk ne tikai ar sniegpārslām, bet arī ar milzumu jautājumu un tikpat daudziem mītiem. Cik kārtās ģērbt? Vai ar iesnām drīkst iet ārā? Kad ir par aukstu? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz pieredzējusi speciāliste, kura ikdienā rūpējas par pašiem mazākajiem – neonatoloģe un pediatre Jeļena Liepa.
Ziema nav iemesls, lai ieslēgtos četrās sienās. Tieši pretēji – svaigs gaiss ir vitāli nepieciešams bērna veselībai un attīstībai. Taču, lai ziemas prieki nepārvērstos par stresu, ir jāzina daži pamatprincipi.
Maģiskā temperatūras robeža
Viens no biežākajiem jautājumiem ir – pie kādiem mīnusiem drīkst iet ārā? Ārste skaidro, ka pieeja atšķiras atkarībā no tā, vai bērns guļ ratiņos, vai jau pats aktīvi skrien.
Mazuļiem, kuri vēl nestaigā un tiek vizināti ratiņos, “maģiskā robeža ir mīnus 10 grādi – arī pēc sajūtām mīnus 10,” uzsver Jeļena Liepa. “Tas nozīmē, ka šī ir tā gaisa temperatūra, kad mēs drīkstam bērniņu vest ārā uz īsu laiciņu. Tādās garās, mierīgās pastaigās uz divām stundām mēs neejam.” Jāņem vērā arī vējš – ja termometrs rāda -10°C, bet pūš stiprs vējš, reālā sajūta var būt krietni zemāka, un tad labāk palikt mājās vai izvēlēties dienas siltāko laiku ap pusdienlaiku.
Savukārt lielākiem, “skrienošiem” bērniem pieļaujami arī zemāki grādi. Līdz mīnus 20 grādiem bērnudārznieki var droši doties ārā, ja vien tiek ievērota atbilstoša ģērbšanās un aktivitāte. “Īslaicīga aukstuma ekspozīcija noteikti nav kaitīga,” iedrošina ārste.
Jaundzimušais ziemā: kad doties pirmajā pastaigā?
Ja mazulis pasaulē nācis ziemā, daudzi vecāki baidās spert soli ārpus mājas. Jeļena Liepa nomierina: “Ar tikko dzimušu bebīti, kas ir svarā virs 2,5 kg, mēs drīkstam sākt staigāt uzreiz, tikko jūs esat mājās.”
Galvenais nosacījums – bērnam jābūt veselam un izrakstītam no dzemdību nodaļas. Ja ārā ir ļoti auksts, pastaigas var sākt ar “balkona režīmu” vai ļoti īsu iziešanu, bet svaigs gaiss ir nepieciešams.
Ģērbšanas “svētā trīsvienība”
Lai mazulis nenosaltu un nepārkarstu, pediatre iesaka ievērot slāņu principu:
Pirmais slānis: kokvilna, kas saskaras ar ādu.
Otrais slānis: vilna vai termoveļa siltumam.
Trešais slānis: vēja un ūdens necaurlaidīgs kombinezons vai konverts.
Būtiski atcerēties – ratiņos bērns ir pasargāts no vēja, tāpēc viņam tur ir siltāk nekā mums, stumjot ratus.
Lielākā kļūda: šalle pār seju
Daudzi vecāki, labu gribēdami, cenšas bērnu pasargāt, aizsedzot ratiņus ar sedziņu vai uzliekot šalli bērnam priekšā mutei un degunam. Ārste brīdina, ka tas ir bīstami un nepareizi.
“Ir jāsaprot, ka pa virsu sejiņai uzlikts auduma gabals krāj kondensātu – siltu gaisu, ko bērniņš izelpo. Tad veidojas mitrums, kas ir nevēlams bērnam,” skaidro Jeļena Liepa. “Līdz ar to viņa sejiņa ir pakļauta temperatūras svārstībām. Ūdens, kas ir iekšā auduma gabalā, pārvērtīsies par ledu.”
Sejai ir jābūt brīvai. Lai pasargātu vaigus un deguntiņu no aukstuma, jālieto speciālie cold cream produkti, kas nesatur ūdeni (bieži uz bišu vaska bāzes). Svarīgi: nekad neizmantojiet mitrinošus, ūdeni saturošus krēmus tieši pirms iešanas ārā, jo ūdens sasalst un bojā ādu.
Vai bērnam ir auksti? Pārbaudes metode
Kā zināt, vai mazulim nav par aukstu, ja viņš vēl nevar to pateikt? “Uz deguntiņu neskatāmies. Deguntiņi mums visiem paliek vēsi, ejot ārā,” māca pediatre.
Pareizā vieta temperatūras pārbaudei ir skausts (kakla aizmugure). “Pieskaroties pie bērniņa skausta, pie kakliņa… ja mēs jūtam – aha, tad viņš ir tāds apmēram tā kā es [silts], tad var droši turpināt pastaigu.” Ja skausts ir sasvīdis – bērnam ir par karstu. Ja rokas un pēdas ir zilganas – ir par aukstu.
Svarīga piebilde par ragaviņām: “Līdz gadiņam vizināšanās ragaviņās ir ļoti, ļoti apšaubāma.” Mazulis tajās sēž nekustīgi un ātri atdziest, kamēr vecākiem, velkot ragavas, ir karsti. Ragaviņas domātas bērniem, kuri paši var piecelties un izskrieties.
Mīts par slimošanu: ar iesnām – uz ielas!
Viens no iesakņojušos mītiem ir uzskats, ka bērns ar iesnām vai klepu nedrīkst iet ārā. Jeļena Liepa šo uzskatu apgāž.
“Ar iesnām noteikti ir jāiet ārā. Ārā iešanas ierobežojums būtu bērna smaga slimība, kad bērns jūtas ļoti vājš, saguris. Tas ir visbiežāk tad, kad ir drudzis,” norāda ārste.
Maziem bērniem, uzsākot bērnudārza gaitas, slimot līdz pat 10 reizēm gadā ir pilnīgi normāli. “Mums sanāk katru mēnesi mēdz būt iesnas, un nekas ar to papildus nav jādara,” stāsta speciāliste. Svaigs gaiss palīdz mitrināt elpceļus. Ja bērns ārā sāk klepot, tas var būt aukstuma kairinājums vai aizdegunē sakrājušās iesnas – bieži vien pietiek bērnu nedaudz piepacelt vertikālāk, lai viņš atklepojas.
Imunitāte sākas mājās (un mammas galvā)
Kā stiprināt bērna imunitāti? Ārste uzsver, ka nav brīnumtabletes, taču ir fundamentālas lietas:
Miers un vide: “Bērns spoguļojas mammas acīs,” saka Jeļena Liepa. Stress un mammas bailes tiešā veidā pazemina bērna imunitāti caur virsnieru hormoniem.
Telpu mikroklimats: apkures sezonā gaiss dzīvokļos ir ļoti sauss, kas ir viens no galvenajiem slimošanas iemesliem. Sauss gaiss kaltē gļotādu, ļaujot vīrusiem vieglāk iekļūt organismā. Gaisa mitrināšana un telpu vēdināšana ir kritiski svarīga.
Rūdīšanās: “Nav nekādas rekomendācijas, kas teiktu, ka bērniņš nedrīkst skraidīt mājās plikām pēdiņām,” uzsver ārste. Tas ir milzīgs ieguldījums imunitātē.
D vitamīns: mūsu platuma grādos tas ir obligāts visiem bērniem, jo palīdz retāk slimot un ātrāk izveseļoties.
Pirmā palīdzība saslimstot
Ja tomēr gadījies saslimt, katrai ģimenei jābūt skaidram rīcības plānam.
Šķidrums: tas ir galvenais ierocis. Zīdaiņiem – biežāka krūts barošana. Lielākiem bērniem – ūdens, kaut vai ar spēlēm un “leļļu dzeršanu”.
Temperatūra: jābūt mājās atbilstošiem medikamentiem (sīrupiem vai svecītēm) ar zināmu devu, kas aprēķināta pēc bērna svara, nevis vecuma.
Vemšana: Svarīgi nogaidīt 20 minūtes pēc epizodes, pirms piedāvāt ūdeni, lai neizprovocētu atkārtotu vemšanu.
Nobeigumā Jeļena Liepa aicina vecākus būt drosmīgiem: “Es gribētu noteikti iedrošināt vecākus iet ar bērniem ārā… Nebaidāmies, es domāju, ka mēs visi esam redzējuši, ka vairākās valstīs ir absolūti normāli, ka bērns tāpat bez cepures, bez šalles kaut kādā drēgnā laikā ap nulli dodas ārā… Baudiet ziemu un esiet kopā!”
Īsumā vecākiem – ko atcerēties:
Zīdaiņi: līdz -10°C (sajūtu līmenī) drīkst gulēt ārā.
Lielāki bērni: līdz -20°C var aktīvi darboties.
Seja: nekādas šalles priekšā degunam! Lietojiet bezūdens krēmu.
Iesnas: nav šķērslis pastaigai.
Gaiss: mājās mitriniet gaisu un vēdiniet telpas.