Mutes veselība ir neatņemama bērna vispārējās attīstības un labsajūtas sastāvdaļa. Elīna Krūziņa, pieredzējusi zobu higiēniste no ortodontijas klīnikas “Concordia”, uzsver, ka veselu zobu pamatā ir konsekventa vecāku rīcība un izpratne. 

Starts jau ar pirmo zobiņu

Daudzi vecāki kļūdaini uzskata, ka zobu tīrīšana jāsāk tikai tad, kad mutē jau ir redzama rinda ar zobiem. Elīna Krūziņa šo mītu kliedē: “Tā zobu kopšana mums ir no paša pirmā zobiņa. Tiklīdz bērnam izšķiļas pirmais zobiņš, tas ir aptuveni sešu mēnešu vecumā, kā nu kuram, tas ir jākopj”.

Sākumā var izmantot speciālas silikona uzpirkstenīšus vai mīkstas zobu birstītes, tīrot zobus divreiz dienā. Tikpat svarīga ir pareiza zobu pastas izvēle un, galvenais, tās dozēšana.

Zobu pastas dozēšanas ABC:

  • Līdz 2 gadu vecumam: jālieto 1000 ppm fluorīdu saturoša zobu pasta rīsa grauda lielumā. “Tas daudzums arī ir jāievēro strikti, lai nebūtu nekādas pārdozēšanas,” skaidro speciāliste.
  • No 2 līdz 6 gadiem: daudzums pieaug līdz zirnīša lielumam.
  • No 6 gadu vecuma: Var pāriet uz 1450 ppm fluorīdu koncentrāciju, kas ir līdzvērtīga pieaugušo pastai.

Ortodontijas klīnikas “Concordia” speciāliste uzsver, ka fluorīds ir jāuztver kā “medikaments” – tas ir nepieciešams emaljas stiprināšanai, taču tā daudzums ir rūpīgi jākontrolē, jo īpaši tāpēc, ka mazi bērni vēl neprot pastu izspļaut.

Pirmā vizīte: ne gaidīt, bet iepazīties

Bieži vien pirmā vizīte pie zobārsta notiek tikai tad, kad parādījušās sāpes, taču tam vajadzētu būt profilaktiskam pasākumam. “Pirmo reizi bērnu mēs zobārstniecības kabinetā vēlētos redzēt līdz gada vecumam,” norāda Krūziņa. Šī vizīte vairāk kalpo vecāku informēšanai un bērna pieradināšanai pie vides.

Ap divu līdz divarpus gadu vecumu jau var veikt pilnvērtīgu higiēnas manipulāciju, kuras laikā bērns rotaļīgā veidā iepazīst instrumentus, “zīloņu brilles” un citas kabineta ierīces. Mērķis ir radīt prieku un vēlmi atgriezties, nevis bailes.

Tehnoloģijas mutes veselībai: manuālā pret elektrisko birsti

Mūsdienu pētījumi viennozīmīgi apstiprina elektrisko zobu birstīšu efektivitāti. Elīna Krūziņa tās iesaka ieviest jau agrīnā vecumā, ap diviem vai trīs gadiem.

“Elektriskā zobu birste… efektīvāk notīrīs to aplikumu… jo mēs ātrāk sāksim, jo bērns ātrāk pieradīs… efektivitātes ziņā noteikti simtprocentīgi labāks rezultāts”.

Elektriskā birste ne tikai labāk notīra aplikumu ar minimālu rokas piepūli, bet arī sagatavo bērnu sajūtām, ko viņš piedzīvos higiēnista krēslā, kur instrumenti arī vibrē un dūc.

Uzturs – lielākais “bubulis” nav konfektes

Lai gan saldumi ir kaitīgi, speciāliste norāda uz vēl bīstamāku slēpto cukuru avotu – saldinātajiem dzērieniem un pat svaigi spiestām sulām. “Izspiesta ābolu sula glāzē ir tieši tas pats, kas viena glāze ūdens ar četrām tējkarotēm cukura,” brīdina Krūziņa. Šķiedrvielu trūkums sulās nozīmē, ka cukurs nonāk tiešā saskarē ar zobiem bez dabiskās attīrīšanas, ko sniedz augļa košļāšana.

Speciāliste iesaka:

  • Piedāvāt bērnam ūdeni kā galveno dzērienu, īpaši vakaros.
  • Saldinātu jogurtu vietā izvēlēties bezpiedevu jogurtu ar pašu pievienotu ievārījumu, kas saturēs ievērojami mazāk cukura.
  • Grauzt cietus dārzeņus (burkānus, kāpostus), kas stimulē žokļa augšanu un dabiski attīra zobus.

Piena zobu nozīme: vairāk nekā tikai pagaidu zobi

Uzskats, ka piena zobi nav jātīra, jo tie “tāpat izkritīs”, ir bīstams mīts. Piena zobi pilda vairākas kritiskas funkcijas:

Vieta patstāvīgajiem zobiem: tie kalpo kā ceļvedis un vietas turētājs nākamajiem zobiem.

Žokļa attīstība: pāragra piena zobu zaudēšana var novest pie nepietiekamas žokļa izmēra attīstības un šķībiem pastāvīgajiem zobiem.

Vispārējā veselība: piena zobiem ir nervi, tie var sāpēt un iekaist, ietekmējot bērna spēju pilnvērtīgi ēst un justies labi.

Vecāku loma: līdz pat 12 gadu vecumam

Viena no svarīgākajām atziņām, ko uzsver zobu higiēniste no ortodontijas klīnikas “Concordia” Elīna Krūziņa, ir vecāku līdzdalības ilgums. Bērna motorika nav pietiekami attīstīta, lai kvalitatīvi notīrītu visus zobus, tāpēc vecākiem tie ir jāpārtīra līdz pat 10–12 gadu vecumam.

“Atbildība par to, kādi ir bērnu zobi, tā ir tikai un vienīgi vecāku atbildība,” viņa uzsver. Turklāt bērni mācās no piemēra: “Bērns ir tā kā jūsu spogulis. Ja viņš redz, ka katru dienu mamma un tētis tīra zobus… viņš tam arī seko”.

Krīzes situācijas un specifiski gadījumi

Smaganu asiņošana

Ja smaganas asiņo, tā nav norma, bet gan iekaisuma (gingivīta) pazīme, ko rada sakrājies aplikums. “Divu trīs dienu laikā, ja mēs to aplikumu notīrīsim kārtīgi… tā asiņošana pāries,” iedrošina higiēniste. Svarīgi bērnu nenobiedēt, bet tieši pretēji – rūpīgāk notīrīt problemātisko vietu.

Inhalācijas un medikamenti

Mazāk zināms, bet ļoti bīstams faktors zobu veselībai ir bieža slimošana un inhalāciju lietošana. Krūziņa dalās ar pieredzi par pacientiem, kuriem pēc intensīvas inhalāciju lietošanas īsā laikā parādījušies vairāki caurumi. Pēc katras inhalācijas zobi ir obligāti jāizskalo vai jāiztīra.

Pusaudžu gadi

Pusaudžu vecumā hormonu un psihoemocionālo pārmaiņu dēļ higiēna bieži pasliktinās. Šajā posmā higiēnists iesaka apmeklējumus veikt biežāk – pat 3 līdz 4 reizes gadā, lai sniegtu papildu motivāciju no “sveša cilvēka” un pabarotu zobus ar profesionālām fluorīda lakām.

Zelta likumi veselam smaidam

Nobeigumā Elīna Krūziņa aicina vecākus atcerēties dažus pamatprincipus:

  • Tīrīt zobus divreiz dienā un obligāti pārtīrīt tos bērnam.
  • Izvēlēties elektrisko zobu birsti maksimālai efektivitātei.
  • Būt vērīgiem pret uzturu un slēptajiem cukuriem.
  • Nodrošināt pietiekamu D vitamīna līmeni, kas ir būtisks kaulu un zobu veselībai.

Regulārs higiēnista un zobārsta apmeklējums (vismaz divas reizes gadā) ļauj pamanīt problēmas agrīnā stadijā, kad tās vēl ir ārstējamas bez invazīvām metodēm. Atcerieties, ka veseli zobi bērnībā ir pamats skaistam un pārliecinātam smaidam visā turpmākajā dzīvē.