Pētījums “Darba vides pieredze un darbinieku labbūtība Latvijā” analizē darba vidē piedzīvotu negatīvu rīcību jeb mobingu un tās saistību ar darbinieku psiholoģisko labbūtību, izdegšanu, vēlmi pamest darbu un pašnovērtētiem darba rezultātiem. Pētījuma dati iegūti tiešsaistes aptaujā, kas norisinājās no 2025. gada novembra līdz 2026. gada aprīlim, un analīzē iekļautas 1577 Latvijā nodarbinātu pieaugušo atbildes.

Pētījumu īstenoja biedrība “Slow Science” sadarbībā ar Latvijas Vecāku organizāciju. Pētījumu atbalstīja uzņēmumi “Swedbank” un “Sunstar Group”.

Šis kopsavilkums ir atvasināts no priekšziņojuma “Workplace Experiences and Employee Well-Being in Latvia” un sniedz empīrisku ieskatu tajā, kā atkārtota pazemošana, ignorēšana, aizskaršana vai cita negatīva rīcība darbavietā ir saistīta ar darbinieku labbūtību un darba pieredzi Latvijā. Plašāka informācija un pētījuma materiāli pieejami OSF platformā: https://osf.io/by8qm/overview.

Vienlaikus jāuzsver, ka pētījums ir šķērsgriezuma aptauja un tā dati raksturo saistības starp pētītajiem rādītājiem, nevis pierāda tiešas cēloņsakarības. Tā kā izlase nav pilnībā reprezentatīva visiem Latvijas darba ņēmējiem, pētījuma rezultāti interpretējami kā nozīmīgs signāls par psiholoģiskās drošības un darba vides kvalitātes jautājumu aktualitāti Latvijā.

Galvenās tēzes. Atkārtota pazemošana, ignorēšana, aizskaršana vai cita negatīva rīcība darba vietā nav tikai slikta atmosfēra. Šajā pētījumā novērojam mobinga saistību ar zemāku labbūtību, augstāku izdegšanu un lielāku vēlmi pamest darbu, kā arī ar pašnovērtētiem darba rezultātiem, piemēram, biežāku prombūtni. Pētījuma dati ir šķērsgriezuma, tāpēc pētījuma kontekstā varam runāt par saistībām, nevis pierādītām cēloņsakarībām.

Par ko ir pētījums?

Pētījumā analizēta darba vietā piedzīvota aizskaršana jeb mobings un tās saistība ar darbinieku labbūtību. Dati iegūti tiešsaistes aptaujā no 2025. gada novembra līdz 2026. gada aprīlim. Gala izlasē bija 1577 nodarbināti pieaugušie, kuri strādā Latvijā un paši izvēlējās piedalīties pētījumā. Vairums bija sievietes (66,9 %), vidējais vecums 42,55 gadi; privātajā sektorā strādāja 48,4 %, valsts sektorā 41,6 %.

Ar mobingu pētījuma kontekstā tiek saprasts nevis viens konflikts, bet atkārtotas negatīvas darbības sešu mēnešu laikā, piemēram, pazemojošas piezīmes, ignorēšana, baumu izplatīšana, neiespējamu prasību izvirzīšana vai sistemātisku darba noniecināšana.

Svarīgākie skaitļi 

Izplatības rādītāji atšķiras atkarībā no tā, cik stingri definē mobingu. Tāpēc zemāk redzami vairāki skaitļi, katrs aprēķināts ar savu metodi. Tos nevajadzētu saskaitīt kopā.

RādītājsKo tas nozīmē
N = 1577Tik nodarbinātu pieaugušo atbildes iekļautas analīzē.
45,2 %Pēc Notelaers (1,2); kritērija tik daudz dalībnieku atbilst vismaz laiku pa laikam pieredzēta mobinga līmenim.
19,2 %Tik daudz atbilst smaga mobinga cietušā līmenim (stingrāks Notelaers kritērijs).
13,8 %Pēc stingrākā Mikkelsen (3) kritērija (vismaz divas negatīvas rīcības nedēļā vai biežāk).
23,1 %Tik daudz dalībnieku paši norāda, ka piedzīvojuši mobingu vismaz laiku pa laikam.
52,8 %Tik daudz dalībnieku labbūtības rādītājs ir zem robežas, kas liecina par zemu labbūtību.
49,3 %No mobingu piedzīvojušajiem tik daudziem organizācijā bija kāda ziņošanas iespēja.
34,2 %No tiem, kuriem iespēja bija, tik daudz to izmantoja.

No tiem, kuri ziņoja: a) situācija nemainījās 44,1 % b) situācija uzlabojās 31,7 % c) situācija pasliktinājās 24,2 %.

Ko pētījums parāda?

1. Jo vairāk negatīvas pieredzes darbā, jo zemāka labbūtība

Darbiniekiem, kuri biežāk piedzīvoja negatīvas darbības, bija zemāka labbūtība. Saistība bija vidēji spēcīga (korelācija r = −0,432; p < 0,001). Tas nozīmē, ka abi rādītāji mainās kopā: jo augstāka mobinga pieredze, jo zemāka labbūtība. Īpaši uzskatāmi tas redzams grupu salīdzinājumā. Zemas labbūtības īpatsvars pieauga no 38,5 % to vidū, kuri netika uzskatīti par mobinga skartiem, līdz 61,8 % laiku pa laikam skarto vidū un 83,0 % smagi skarto vidū. Tāpat vidējais labbūtības rādītājs (skalā no 0 līdz 100) pazeminājās no 55,6 līdz 43,7 un 32,4.

2. Mobings ir saistīts ar izdegšanu un vēlmi aiziet no darba

Biežāka negatīva pieredze bija saistīta ar augstāku izdegšanu (r = 0,491) un lielāku vēlmi pamest darbu (r = 0,456) (4); abas saistības ir vidēji spēcīgas (p < 0,001). Tas ļauj domāt, ka mobings var būt saistīts ne tikai ar individuālu labbūtību, bet arī ar darbinieku vēlmi pamest organizāciju.

3. Nozares atšķiras, bet atšķirības nav lielas

Augstāki rādītāji parādījās veselības un sociālās aprūpes, ražošanas un valsts pārvaldes grupās, zemāki IT un komunikācijas jomā. Valsts sektorā rādītāji bija nedaudz augstāki nekā privātajā (vidēji 15,12 pret 14,23). Tomēr atšķirības starp nozarēm bija nelielas (efekta lielums η² = 0,025, kas statistikā ir mazs efekts). Turklāt nav zināms, cik reprezentatīvi pētījuma dalībnieki ir savai nozarei, tāpēc šīs atšķirības raksturo aptaujas dalībniekus, nevis visas nozares kopumā.

1. tabula. NAQ-R (5) kopējais rādītājs pa nozarēm (dalībnieku skaits, vidējais, SD un 95 % ticamības intervāls)

NozarenMSD95 % TI (6)
Izglītība25214,766,42[13,97; 15,56]
Valsts pārvalde un aizsardzība20915,456,33[14,59; 16,31]
Informācijas tehnoloģijas un komunikācija19612,895,04[12,18; 13,60]
Veselības aprūpe un sociālais darbs15915,886,51[14,86; 16,90]
Citi pakalpojumi10815,256,88[13,94; 16,56]
Finanšu pakalpojumi un apdrošināšana10113,665,47[12,58; 14,74]
Apstrādes rūpniecība un ražošana9916,157,41[14,67; 17,63]
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība9914,035,67[12,90; 15,16]
Profesionālie; zinātniskie un tehniskie pakalpojumi7014,006,54[12,44; 15,56]
Māksla; izklaide un atpūta6815,266,32[13,73; 16,80]
Būvniecība6614,146,11[12,63; 15,64]
Transports un uzglabāšana5615,126,99[13,25; 17,00]
Lauksaimniecība; mežsaimniecība un zivsaimniecība3816,296,99[13,99; 18,59]
Nekustamais īpašums3414,326,10[12,20; 16,45]
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi2215,006,25[12,23; 17,77]

Piezīme. NAQ-R kopējais rādītājs (diapazons no 9 līdz 45). M = vidējais. Nozares sakārtotas pēc dalībnieku skaita. Mazās grupās ticamības intervāli ir plati, tāpēc tie raksturo aptaujas dalībniekus attiecīgajā nozarē, nevis obligāti nozari kopumā.

2. tabula. NAQ-R kopējais rādītājs pa sektoriem

SektorsnMSD95 % TI
Privātais76314,236,12[13,80; 14,67]
Valsts65615,126,25[14,64; 15,60]
Vairāki sektori7216,157,57[14,37; 17,93]
Cits5415,988,28[13,72; 18,24]
Bezpeļņas3213,844,74[12,14; 15,55]

Piezīme. Kopējais izlasē: n = 1577, M = 14,74, SD = 6,33, 95 % TI [14,43; 15,06].

4. Ziņošanas sistēmas var nebūt pietiekami efektīvas

Šī daļa attiecas tikai uz mobingu piedzīvojušajiem dalībniekiem (n = 1115) un ir aprakstoša. Aptuveni pusei (49,3 %) organizācijā bija kāda ziņošanas iespēja, bet to mobinga pieredzes gadījumā izmantoja tikai aptuveni trešdaļa (34,2 %). No tiem, kuri ziņoja par mobingu, 44,1 % gadījumu situācija nemainījās, 31,7 % uzlabojās un 24,2 % pasliktinājās. Biežākie neziņošanas iemesli bija pārliecība, ka tas nepalīdzēs (15,6 %), bažas par konfidencialitāti (14,5 %) un bailes no atriebības (12,6 %).

5. Vai varam pētījuma datus salīdzināt ar citu valstu statistiku?

Pēc līdzīga kritērija no smaga mobinga cietušo īpatsvars šajā pētījuma izlasē (19,2 %) ir aptuveni trīs reizes augstāks nekā Zviedrijā (6,5 %) (7). Augstos rādītājus var skaidrot strukturāli, piemēram, ar atsevišķa pretmobinga regulējuma trūkumu un vāju ziņošanas kultūru vai citiem iespējamiem faktoriem. Tomēr, tā kā izlase nav reprezentatīva, šis salīdzinājums ir indikatīvs, nevis valsts līmeņa mobinga sastopamības mērījums.

6. Kāpēc tas ir svarīgi?

Darba vide ir cieši saistīta ar cilvēku psiholoģisko veselību, ģimenes dzīvi un spēju ilgstoši strādāt. Organizācijās, kurās mobings ir ar augstāku sastopamību, tas var būt saistīts ar biežāku darbinieku prombūtni, zemāku pašnovērtētu sniegumu un lielāku personāla mainību, kas savukārt var nozīmēt papildu izmaksas. Ja cilvēki netic, ka ziņošana palīdzēs, problēmas paliek slēptas un var turpināties ilgi. Pētījuma dati sniedz plašāku empīrisku pamatu diskusijai par psiholoģisko drošību darba vietās Latvijā.

Ko no šī pētījuma nedrīkst secināt?

Pētījums ir šķērsgriezuma aptauja. Tas parāda saistības, bet pats par sevi nepierāda, ka mobings vienmēr ir tiešais cēlonis zemākai labbūtībai vai izdegšanai.

Izlase nav pilnīgi reprezentatīva visiem Latvijas darba ņēmējiem. Tāpēc procenti jāuztver kā indikatīvs signāls, nevis galīgs parādības sastopamības mērījums.

Ziņošanas mehānismu jautājumi bija veidoti šim pētījumam un nav balstīti uz pilnībā validētu instrumentu. Tāpēc šī sadaļa jāinterpretē kā aprakstoši dati.

Dažādas mobinga definīcijas dod atšķirīgus sastopamības rādītājus. Stingrākas metodes dod zemākus procentus, plašākas metodes augstākus.

Īsais secinājums

Pētījums liek secināt, ka konkrētajā iedzīvotāju izlasē darba vietas mobings ir saistīts ar būtiski zemāku darbinieku labbūtību, augstāku izdegšanu, lielāku vēlmi pamest darbu un pašnovērtētiem sliktākiem darba rezultātiem. Tādējādi tas var nebūt tikai individuālu attiecību jautājums, bet arī organizāciju kvalitātes, darba aizsardzības un sabiedrības veselības temats. Vienlaikus dati jāinterpretē piesardzīgi, jo pētījums ir šķērsgriezuma aptauja un priekšziņojums, nevis nacionālais monitorings.

Avots: Vanags, E. (2026). Workplace Experiences and Employee Well-Being in Latvia: Preliminary Research Report. Slow Science Institute. Priekšziņojuma statuss. https://osf.io/pguas/files/7x5n4

Atsauces:

(1) Notelaers, G., & Einarsen, S. (2013). The world turns at 33 and 45: Defining simple cutoff scores for the Negative Acts Questionnaire–Revised in a representative sample. European Journal of Work and Organizational Psychology, 22(6), 670–682. https://doi.org/10.1080/1359432X.2012.690558

(2) Einarsen, S., Hoel, H., & Notelaers, G. (2009). Measuring exposure to bullying and harassment at work: Validity, factor structure and psychometric properties of the Negative Acts Questionnaire-Revised. Work & Stress, 23(1), 24–44. https://doi.org/10.1080/02678370902815673

(3) Mikkelsen, E. G., & Einarsen, S. (2001). Bullying in Danish work-life: Prevalence and health correlates. European Journal of Work and Organizational Psychology, 10(4), 393–413. https://doi.org/10.1080/13594320143000816

(4)  Jutīguma pārbaudei tika aprēķinātas arī Spīrmena rangu korelācijas. To lielums bija līdzīgs vai nedaudz lielāks (rho attiecīgi −0,445, 0,517 un 0,513), kas ļauj domāt, ka saistības nenosaka sadalījuma asimetrija vai atsevišķas novirzes.

(5)  NAQ-R (Negative Acts Questionnaire-Revised; Einarsen, Hoel un Notelaers, 2009) ir starptautiski validēta skala negatīvai rīcībai darbā novērtēšanai. Tā sastāv no divām daļām: deviņiem jautājumiem par konkrētu negatīvu rīcību biežumu pēdējo sešu mēnešu laikā (piemēram, informācijas slēpšana, pazemošana, ignorēšana, baumu izplatīšana) un atsevišķa pašnovērtējuma jautājuma par piedzīvotā mobinga biežumu pēdējo sešu mēnešu laikā, kuram pievienota mobinga definīcija.

(6) 95% ticamības intervāls (TI) norāda diapazonu, kurā ticami atrodas patiesais vidējais rādītājs. Šaurs intervāls liecina par precīzāku aplēsi, bet plašs par mazāk noteiktu, un plats intervāls bieži ir saistīts ar nelielu dalībnieku skaitu grupā.

(7)  Rosander, M., Blomberg, S., & Einarsen, S. V. (2024). Psychometric properties and cut-off scores for the Swedish version of the Negative Acts Questionnaire: The full scale and short version. Scandinavian Journal of Psychology, 65(4), 768–780. https://doi.org/10.1111/sjop.13022